«Halal» gaļa ir Latvijas «Nokia», biznesa portālam «Nozare.lv» uzsvēra aitkopis Andris Pauls-Pāvuls.

«Halal» gaļas ražošana ir viens no veidiem, kā glābt Latvijas ekonomiku, jo šī produkts Eiropas tirgū trūkst un trūks arvien vairāk. Šajā nozarē Latvijā praktiski nav konkurences, jo mēs pat 100 gados nevaram saražot tik daudz, cik pasaules musulmaņi apēd vienā ēdienreizē. Tieši tādēļ es pametu labi atalgotu darbu Rīgā un pievērsos aitkopībai. «Halal» gaļa ir Latvijas «Nokia»,» akcentē Pauls-Pāvuls.

Ir neizprotami, ka notiek cīņa par tautsaimniecības attīstību un vienlaicīgi arī par tās bremzēšanu, ko pierāda fakts, ka šodien daži deputāti vēlas panākt «halal» gaļas ražošanas pārtraukšanu Latvijā, saka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

«"Halal» gaļas ieguves tehnoloģijā nav nekādu pretrunu, jo kaušanas procesā tiek ievērotas islāma tradīcijas un Pārtikas un veterinārais dienests sertificē kautuvi tikai pēc tam, kad tā ir aprīkota un atbilst visām likumdošanā noteiktajām prasībām, par ko pārliecinājos, 9.martā kopā ar citiem nozares speciālistiem apmeklējot SIA «Viesuļi» kautuvi Jēkabpils novada Zasas pagastā,» stāsta Krauze.

Aptuveni ceturtā daļa pasaules iedzīvotāji ir musulmaņi, kuri, atšķirībā no citiem, ļoti stingri ievēro ēšanas tradīcijas. Viņi pārtikā lieto tikai «halal» (Dieva atļautā veidā iegūto) gaļu. «Ne deputāti Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), ne Juris Dobelis (TB/LNNK), ne Anna Seile (PS) nepiespiedīs musulmaņus mainīt šīs tradīcijas. Līdz šim Latvijas musulmaņi bija spiesti gaļu pārtikai iegūt nelegālā veidā - pērkot lopus no zemniekiem un kaujot nepiemērotos apstākļos. Tādējādi Latvijas valsts pārkāpa cilvēktiesības un veicināja nelegālu pārtikas apriti,» skaidro Krauze.

Eiropas Savienības un pasaules tirgū «halal» gaļas trūkst. Tendences pasaulē un Latvijas klimatiskie apstākļi paver iespējas zemniekiem pārorientēties tieši uz gaļas ražošanu. Tas, ka pēc LOSP iniciatīvas tika panākti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, ir apsveicams fakts, jo veicinās vismaz vienas nišas produktu eksporta iespējas, tādējādi radot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.

«Šādā veidā tiek veicināts Latvijā audzētās gaļas noiets, jo konkrētais uzņēmums vien sadarbojas ar vairāk nekā 1000 zemniekiem, kuri audzē gaļas dzīvniekus ievērojamās platībās, tādējādi nodrošinot lauku sakoptību un nodarbinātību laukos. Uzņēmuma iniciatīva ir atbalstāma, jo arī citi uzņēmumi ir izrādījuši vēlmi veikt kaušanu pēc šīs metodes,» uzskata Krauze.

LOSP uzsver, ka tieši tāpēc ir jāveic sabiedrības izglītošana, lai nerastos nepārdomāti pārpratumi, kas šajā gadījumā liellopu un jēra gaļas nozares var novest pie iznīcības.

«Likumu grozījumu pieņemšanas procesā visas iesaistītās puses ir ieguldījušas laiku, naudu, kontaktus, investīcijas gan ražotnē, gan cilvēkos, un šādā likuma redakcijā tiek panākti divi pozitīvi aspekti. Pirmkārt, tiek likvidēts pelēkais bizness, jo līdz šim lopu kaušana pēc musulmaņu tradīcijām bija nelegāla. Otrs aspekts ir tas, ka uzņēmums ir pārorientēts uz mūsdienām atbilstošām prasībām, kas pilnībā atbilst visiem standartiem, tādējādi nodrošinot augstāko kaušanas standartu ievērošanu. Ja tiks veikti atkārtoti likuma grozījumi un tiks aizliegta kaušana, ko darīs tie 150 cilvēki, kas jau tagad ir nodarbināti šajā uzņēmumā un kas varētu vēl tikt piesaistīti, jo ražotne tiek paplašināta? Tātad jautājums paliek aktuāls - kas nesīs atbildību par šādu lēmumu,» vaicā Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas vadītājs Jānis Zutis.

Kā ziņots, šodien Saeimā lemj par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, ko rosināja 12 Saeimas deputāti, lai liegtu lauksaimniecības dzīvnieku nokaušanu bez iepriekšējas apdullināšanas.

apollo